runāt

Puslapis iš Vikižodyno, laisvojo žodyno.

 Latvių kalba[taisyti]

Tarimas[taisyti]

  • TFA: [ˈrunaːt]

Veiksmažodis[taisyti]

runāt

  1. kalbėti (lt)

Kitos formos[taisyti]

  • Teigiama forma: runāt („kalbėti“)
  • Neigiama forma: nerunāt(„nekalbėti“)
  • Veiksmažodinis daiktavardis: runāšana(„kalbėjimas“)

Etimologija[taisyti]

Iš to paties kamieno kaip ir daiktavardis runa („pokalbis, kalba, kalbėjimas“).[1]

Nuorodos[taisyti]

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), „runāt“, knygoje Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (latvių kalba), Rīga: AVOTS, →ISBN
2-oji asmenuotė
Asmuo
Persona
Tiesioginė nuosaka
Īstenības izteiksme
Liepiamoji nuosaka
Pavēles izteiksme
Esamasis laikas
Tagadne
Būtasis laikas
Pagātne
Būsimasis laikas
Nākotne

Es
runāju runāju runāšu -
Tu
Tu
runā runāji runāsi runā
Jis, ji
Viņš, viņa
runā runāja runās lai runā
Mes
Mēs
runājam runājām runāsim runāsim
Jūs
Jūs
runājat runājāt runāsiet,
runāsit
runājiet
Jie, jos
Viņi, viņas
runā runāja runās lai runā
Tariamoji nuosaka
Vēlējuma izteiksme
Netiesioginė nuosaka
Atstāstījuma izteiksme
Reikiamybės nuosaka
Vajadzības izteiksme
runātu runājot - runāšot jārunā