locījums
Latvių kalba[taisyti]
Tarimas[taisyti]
- TFA: [lùotsîːjums]
Daiktavardis[taisyti]
| Daiktavardžio „locījums“ linksniavimas (1-oji linksniuotė) | ||
|---|---|---|
| Vienaskaita | Daugiskaita | |
| V. | locījums | locījumi |
| K. | locījuma | locījumu |
| N. | locījumam | locījumiem |
| G. | locījumu | locījumus |
| Įn. | locījumu | locījumiem |
| Vt. | locījumā | locījumos |
| Š. | locījums! | locījumi! |
Mažybinė forma: locījumiņš
Etimologija[taisyti]
Iš locīt (būtojo laiko šaknis locīj-) („nusilenkti, sulinkti, lankstyti, linksniuoti“) + -ums. Gramatiniame kontekste, šį terminą pirmą kartą panaudojo J. Neikenas 1850 m.[1]
Nuorodos[taisyti]
- ↑ ^ Karulis, Konstantīns (1992), „locīt“, knygoje Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (latvių kalba), Rīga: AVOTS, →ISBN